Segumu veidi

Lai aizsargātu grīdas segumus, kas pārklāti ar dabīgo koksni, no apkārtējās vides kaitīgās iedarbības, netīrumiem un skrāpējumiem, tiek izmantoti tā saucamie dekoratīvie pārklājumi – laka, eļļa, vasks. Kā redzams pēc nosaukuma, to sākotnējā funkcija – papildus estētiskuma piešķiršana koka virsmai.
No šādu grīdu ražošanas pirmsākumiem tās apstrādāja ar eļļu, tad vasku, vēlāk nāca kārta lakai. Un, lūk, visjaunākais līdzeklis atiet otrajā plānā – ar eļļu apstrādātas grīdas izskatās pievilcīgākas. Tomēr nav jāaizmirst, ka eļļas pārklājumi ir bieži jāatjauno.
Ja laku izvēlas neprofesionālis, tas bieži noved pie vēlamā spīduma noteikšanas – dažādai intensitātei var izmantot glancētu (rada virsmas padziļinājuma efektu), daļēji glancētu/daļēji matētu un matētu (atvēsina spilgto ornamentu parketā) laku. Pirms lakas uzklāšanas virsma tiek slīpēta (ja jūs plānojat tikai atsvaidzināt slāni vairāk caurstaigājamās telpās, tīrīšana tiek veikta tikai šajā vietā, vēlāk izsūcot ar putekļusūcēju), tad zem lakas tiek uzlikta grunts. Tā aizpilda poras un plaisas koksnē, paaugstinot grīdas seguma mitrumizturību un samazinot lakas izlietojumu. Grunts var būt tonējoša, lai piešķirtu koksnei krāsu.
Katrai lakai ir savas derīgās īpašības. Piemēram, lakas uz ūdens bāzes ātri žūst un praktiski nesmaržo. Tādu grīdu jāmazgā ar speciālām piedevām, ko iesaka lakas ražotāji. Lakas uz bezūdens bāzes ir izturīgas pret mitrumu un citām kaitīgām iedarbībām. Lakas uz mākslīgo sveķu pamata neplaisā. Lakas uz skābes cietinātāju bāzes nav tik prasīgas, ātri kļūst izturīgas, nav prasīgas pret temperatūras un mitruma režīmu.
Bez personīgām priekšrokām, lai izmantotu eļļas un vaska maisījumus, pastāv vesela virkne objektīvu iemeslu: bieža grīdas mitra apstrāde (no seniem laikiem tika izmantota kuģu klājiem); telpā nav iespējams saglabāt temperatūras un mitruma režīmu (vasarnīcas); zem grīdas ir ierīkota apkures sistēma; pārklājot eksotisko koku sugas, kas koksnē satur ēteriskās eļļas.
Eļļas un vaska maisījumi satur dabīgas un mākslīgas eļļas ar poliuretāna piejaukumu izturībai un vaska nogulsnes poru aizpildīšanai koksnē. Šāds pārklājums ir ļoti labs vietās, kur grīda bieži ir saskarē ar šķīdumiem un kur ir liela cilvēku plūsma (bāri, restorāni). Bez tam, eļļas grīdu nevajag ciklēt – piesūcinājums aizsargā to no noberšanās. Atjaunojot eļļas slāni, jūs uzlabojat pārklājuma ārējo izskatu un izturību.
Lai gan eļļas pārklājums bieži jāatjauno, daudzi patērētāji dod priekšroku tam ārējā izskata ekoloģiskuma un dabiskuma dēļ, ko iegūst grīdas segums no parketa vai parketa dēļa.

                    Parketa dēļa ārējais izskats

Parketa dēļa ārējais izskats var būt ļoti dažāds. Pirmkārt, rodas izvēles jautājums – tā ir vienas krāsas klucīšu-lameļu piemeklēšana, koksne, kvalitāte, zariņu un plaisu esamība, gaiši plankumi uz koksnes. Tā ir dažādu klucīšu klašu veidošana parketa dēļa ražošanai vēl sazāģēšanas līmenī. Rezultātā mēs iegūstam trīs selekcijas grupas:

-selekts (arī elits, ekskvizīts, lukss, radiāls, ekstra) – ideāls klucīšu piemeklējums, bez zariņiem, plaisām, gaišiem plankumiem uz koksnes. Šie klucīši ir iegūti, radiāli sazāģējot stumbru. Klasiskais parketa dēļa tips, visdārgākais, rada visvairāk atkritumu, ne pārāk populārs Eiropā.

-natūrs (arī standarts) pieļauj nelīdzenumu esamību krāsojumā un zariņu nozāģējumu esamību. Tā ir lamele, kas iegūta no sajaukta radiāla un tangenciāla sazāģējuma.

-rustikam (arī lauku dēlis, kantrī, kotedža, oriģināls) ir gan zariņu pēdas, gan plaisas nozāģējuma vietās, gan arī gaiši plankumi uz koksnes. Šis raibais parketa dēlis ir interjeram kantrī stilā. Ārējā izskata dabiskums padara šo tipu populārāku Eiropā. Pie šī selekcijas tipa pieder arī lētākais parketa dēļa tips – markants.

Nākošajā ražošanas etapā tiek noteikts jauns klasifikācijas līmenis – joslainums. Vērtīgās koksnes plēksnes plākšņu daudzums dēlī iedala to vien-, div-, trīs- un četrjoslainā. Visdārgākais dēlis ir vienjoslainais, tāpēc arī tā popularitāte nav liela. Trīsjoslainais dēlis ir pieprasītāks, aiz tā seko divjoslainais. Četrjoslainais dēlis ir vislētākais, tā kā tiek veidots no koksnes atkritumiem, un bez tam, šaurie klucīši padara grīdu raibu, tāpēc šādam stilam nav īpaši daudz piekritēju.

Nākošajā parketa dēļa ražošanas etapā iespējama tā saucamā „novecošana”. Šī procesa rezultāta vienotu terminu jūs neatradīsiet. Tas būs mākslīgi novecojis, iztvaicēts, cauršūts, sens parketa dēlis. Pēc klucīšu savākšanas pamatam, ar metāla birsti no dēļa struktūras tiek izķemmētas mīkstās šķiedras, radušos reljefu pulē ar vasku, kas aizpilda izveidojušās poras. Sanāk skaists, dabisks koksnes veids, kuru pēc tam pārklāj ar gaišu un tumšu eļļu. Pamatā šo metodi pielieto vienjoslainiem parketa dēļiem, un rezultātā sanāk dārga un grezna parketa grīda, kuras kalpošanas laiks ievērojami palielināsies, jo vasks aizpilda mikroplaisas.

Šajā pašā ražošanas etapā iespējama tvaicēšana, cauršūšana, koksnes balināšana.

Bez mūsu apvidum tipiskām koku sugām, parketa dēlis var būt ražots no eksotiskām sugām kā bambuks, bubinga, venge, merbau, okans utt. Atšķirība cenā nav īpaši manāma, bet pieaugusī krāsu un faktūru daudzveidība patīkami priecē.

Ar savu ārējo izskatu atšķiras arī vairoga un salikuma parketa masīvs, kas ļauj bez grūtībām radīt salikuma parketa sarežģītā zīmējuma redzamību.

Acīmredzot, ka parketa dēlis optimāli derēs jebkuram interjeram un jebkuram naudasmakam.

           Divu un trīs slāņu parketa dēļa struktūra

 Par „kārtaino pīrāgu” bieži sauc lamināta pārklājumu, bet arī parketa dēlis, ja to pretnostatīt laminātam, nebūs monolīts. Parketa dēlis ir dabiskāks, jo tiek izmantota tikai dažādu sugu dabiska koksne, kā arī tas ir ilglaicīgāks, jo iespējama augšējā slāņa apkope un atjaunošana. Vidēji uz 1 mm ārējā slāņa pienākas 1 ciklēšana – ja jūs nevis vienkārši pārklājat parketu ar vēl vienu lakas vai eļļas slāni, bet esat spiesti līdzināt grīdu noberzumu dēļ lielākas slodzes vietās, neliels daudzums dabiska pārklājuma no vērtīgās sugas koksnes tiks zaudēts. Saka, ka kvalitatīvs parkets var kalpot gadiem ilgi, un piemēri nav tālu jāmeklē – tikai tuvākais muzejs. Tur noteikti atradīsies kaut kas līdzīgs.

 Masīvais parketa dēlis var būt div- un trīsslāņains, pie tam pamatā tas būs saistīts ar funkcionalitāti. Divslāņains dēlis bieži neatpaliek no trīsslāņaina biezuma ziņā. Tas sastāv no augšējās lameles no vērtīgas sugas koksnes, kuras biezums vidēji ir diapazonā no 3-7 mm, kā arī no mitrumizturīga finiera no nedārgas koksnes, kā bērzs. Finiera slāņa biezums arī tiek gradēts no 4 mm līdz gandrīz 2 cm. Varianti ir pieļaujami. Plāns finieris ir ērts siltas grīdas montēšanai. Jo plānāks dēlis, jo mazāki tā deformācijas draudi. Aizsardzība no mitruma – visbūtiskākais plus salīdzinājumā ar masīvo parketa dēli. 2 parketa dēļa slāņi tiek salīmēti ar augsti izturīgu poliuretāna ekoloģiski tīru līmi, kas izslēdz noslāņošanos.

 Trīsslāņu dēlis ir pārklāts ar vērtīgas sugas koksnes slāni (0.5-6 mm biezs, visizplatītākais biezums – 4 mm) ar lakas vai eļļas pārklājumu, zem tās – slānis no lēni augošas skuju koku sugas aizsardzībai no apkārtējās vides (8-9 mm), tad plāksne no skuju koku sugas, lai uzturētu stingru parketa dēļa ģeometriju. Augšējā lamele tiek saukta par darba slāni un zināmā mērā nosaka parketa dēļa cenu. Vidējā slānī atrodas stiprinājuma elementi. Apakšējais slānis sastāv vai no viendabīga finiera, vai nu no vairākiem nelielu klucīšu slāņiem, kas aizkavē izliekšanos (vidējais biezums – 1.5-2 mm).

 Pat inženierdēlis, kas dažos gadījumos pārsniedz 2 cm biezumu un sastāv no vairākiem koksnes slāņiem, kas sapresēti zem augsta spiediena, arī nepārsniedz 3 struktūrslāņus: sapresētas koksnes šķiedras kļūst par vienu veselu ar kopīgām īpašībām. Ja jūs meklējat pārklājumus vasarnīcai, blīvs inženierdēlis lieliski izturēs mitruma un temperatūras maiņu starp vasaru un ziemu, kad māja neapkurinās.

 Vasarnīcām var ieteikt arī terases dēli, kura pats nosaukums nosaka tā iespējamo ieklāšanas vietu.